Kursim ugunskuru (dzeja/dziesma)

Kursim ugunskuru Teksts - Vilis Dzelmītis Producents - Aigars Atvars. Izmantoti mākslīgā intelekta rīki. Brāļi, māsas, nakts ir tumša, salta, Un arvien vēl saltāka tā taps. Mīlestība dziest un izdziest daudzos, Mazumā iet viss, kas svēts un labs. Nakts ir salta, arī mums top salti, Salst ap mums ikkatra dzīva sirds, Trīsēdama skatiem kāri meklē, Vai kur uguns tumsā neatmirdz. Nē, nekur nav pamanāmas liesmas, Lai kaut rokas spētu sasildīt; Tumsa, tikai tumsa pretī raugās, Tumsa, dziļa tumsa sirdīs krīt. Brāļi, māsas, vai mēs nenosalsim Un vai bojā neaiziesim mēs? Ja tas tā vēl vienmēr turpināsies, Kas gan tad no mums vairs dzīvot spēs? Ja nekas uz priekšu nemainīsies, Drīzi vien mūs pārņems nāves miegs, Pārvērtīsimies par ledus gālēm, Un mūs visus, visus apsnigs sniegs. Sakiet vai nekas, nekas nav līdzams, Kad ap mums tik salta, salta nakts? Vai lai klausāmies mēs savās šaubās Un kā kokos šalko vēja takts? Brāļi, māsas, kursim ugunskuru, Lai tas naktī atspīd gaišs kā sārts; Lai ikviens, kam naktī metas salti, Tiek no liesmu mēlēm maigi skarts. Lai ikvienam, kas pa tumsu maldas, Ugunskurs kā bāka pretī mirdz; Lai šai tumšā, aukstā grēku naktī Top mums arī pašiem silta sirds. Bet vai ugunskuru iekurt spēsim? Mežs ir pielijis kā linu mārks. Viss ir slapjš un piemircis līdz serdei, Vai gan aizdegs sērkociņš to vārgs? [Build: steady drums, voice gaining strength] Brāļi, māsas, ticēsim! Tad spēsim Iekurt ugunskuru un tas degs, Gaišām liesmām tas caur tumsu vīsies, Liesmos, un nekas to neaizsegs. Zinu, cik tas grūti—aizkurt sārtu, Kad līdz serdei viss ir piemircis; Bet es arī zinu—visu iespēj, Iespēj tas, kas Dievam ticējis. Ticot lieku ugunskuram liesmu, Ticot lieciet klāt to arī jūs, Un jūs redzēsit, par kādu sārtu Mūsu ugunskurs tad tiešām kļūs. Brāļi, māsas, kursim ugunskuru, Lai tas naktī atspīd gaišs kā sārts; Lai ikviens, kam naktī metas salti, Tiek no liesmu mēlēm maigi skarts. Kursim ugunskuru...