Viesītē ceļo pagātnē ar 80. gadu pasažieru autobusu

Sēlijas mazpilsēta Viesīte nupat nosvinējusi 98. dzimšanas dienu. Svinības sākās ar šoferīšu balli, kas bija veltīta Viesītes autoostas vēsturei. Braucieni ar retro autobusu un Alfrēda Vintera mūzika ieveda apmeklētājus pagājušā gadsimta astoņdesmito – deviņdesmito gadu noskaņā. Brauciens pa Viesītes ielām ar 1983. gadā ražoto pasažieru autobusu “PAZ” šoferīšu balles apmeklētājiem bija kā ceļojums pagātnē. Šādi autobusi padomju laikā kursēja visā Latvijā, un daudziem iedzīvotājiem tie palikuši atmiņā ar dermatīna sēdekļiem, spēcīgo benzīna aromātu un skaļo motora rūkoņu. “Esmu gan braucis, gan arī remontējis,” atceras rīdzinieks Oskars. “Astoņdesmitajos gados Ādažos strādāju kolhozā, un mēs taisījām kapitālo remontu šādām mašīnām. Superīga “tačka”!” “Bērnības sajūtas! Es uz skolu braucu ar tādu autobusu,” saka pasākuma apmeklētāja Ineta no Vecumniekiem. Šoferīšu balle bija pirmais Viesītes pilsētas svētku pasākums. Tas bija veltīts Viesītes autoostas vēsturei. Ar retro transportlīdzekli organizatori vēlējās radīt autentisku noskaņu. “Šajos gados arī Viesītē kursēja “PAZ” markas autobusi, un tie nepārstāja kursēt arī turpmākās pāris desmitgades, jo deviņdesmitajos gados, kad beidzās auto kantoru rajonu darbība, tad šādu autobusu iegādājās arī Viesītes dome un vadāja ar tādu skolēnus,” stāsta gide Ilze Eglīte. Tiek uzskatīts, ka Viesīte, agrāk – Āžu miests, veidojusies pie vēsturiskā Āžu kroga. Tā ir vecākā ēka pilsētā, un gadu laikā vairākkārt mainījušās tās funkcijas. Šobrīd tajā darbojas biedrība “Āžu miesta rezidence”, bet jau gandrīz simt gadu pie ēkas atrodas Viesītes autoosta. Biļetes reiz tirgotas krogus gala istabā. “Tieši šī istaba ir autoostas uzgaidāmā telpa, un tas, kas ir no autoostas patiešām saglabājies, ir konstrukcija no kases lodziņa,” stāsta biedrības “Āžu miesta rezidence” valdes loceklis Jānis Dzimtais. “Vēlāk, kad šeit atradās ugunsdzēsēju depo, ugunsdzēsējiem šeit bija atpūtas telpa un sporta stienis, lai vingrotu.” Laikus, kad Āžu krogā bija autoostas uzgaidāmā telpa, atceras arī pasākuma dalībnieks Māris: “Es biju autobusa šoferis, sākot no 1984. gada. Mēs braucām arī caur Viesīti, un šeit bija autoosta, iekšā bija uzgaidāmā telpa, te bija kases, kur tantiņas tirgoja biļetes. Te bija lieli betona pakāpieni, kas vēl četrus gadus atpakaļ, kad mēs braucām uz Subati, vēl te bija. Tagad tie ir nojaukti. Pasākums ir superīgs! Atmiņas!” Nostaļģiju raisīja arī balles mūzika – Aizkraukles kapela “Karikste” izpildīja Alfrēda Vintera mūziku, kas savulaik bieži skanēja autobusos. Komponists, izpildītājs un izdevējs Alfrēds Vinters 20. gadsimta 30. gados kļuva par populārāko vieglās mūzikas autoru un izpildītāju Latvijā. Ikviens, kam ir atmiņas vai liecības par Viesītes autoostas vēsturi, aicināts vērsties “Āžu miesta rezidencē”, jo par šo tēmu tiek veikts pētījums, kura prezentācija paredzēta novembrī. Sandra Paegļkalne