Dzīvei nav melnraksta | Katrīna Roze Krūmiņa

“Diagnožu dēļ man ir lēnāks ķermenis, un ir vietas, kas ir ļoti vājas. Brīžos, kad jūtos slikti, es lūdzu, lai Dievs sūta labos brīžus, lai es būtu priecīgāka,” rubrikā “Dzīvei nav melnraksta” stāsta Katrīna Roze Krūmiņa. Katrīnai kopš dzimšanas ir kustību traucējumi. Gadu gaitā viņai veikta virkne operāciju un vairākas rehabilitācijas, taču papildus tam nācies saskarties arī ar izaicinājumiem izglītības iegūšanā. Sākumā tas bija bērnudārzā, pēc tam – skolā. Pateicoties mammas neatlaidībai, Katrīnai izdevās iekļauties vispārizglītojošā skolā, nevis speciālās izglītības iestādē. Skola tika aprīkota ar visu nepieciešamo, lai nodrošinātu viņai pieejamu un pilnvērtīgu mācību vidi. Tagad, tuvojoties pamatskolas beigām, priekšā ir jauns izaicinājums – atrast piemērotu vietu turpmākajai izglītībai. Katrīna vēlas mācīties Rīgas Mediju un dizaina tehnikumā, taču iestāde atsakās pielāgot vidi un nodrošināt nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus. Ģimenei tas nozīmē atkārtotu cīņu par tiesībām uz kvalitatīvu un pieejamu izglītību, jo citas alternatīvas šobrīd viņi nesaskata. #dzīveinavmelnraksta