Smilšu altāris Vārdi Egils Dambis

Sajutu tevī mistisko teiku, Kuru nu varu uz altāra celt. Augumu tavu, sirdi un dvēseli, Kuru man tagad mīlēt ir ļauts. Mīļā, tu tagad esi man viss, Leģenda, stāsts un mana pils. Pielūgsme ticībā, cerība, ilgas, Sala, pie kuras varu nu stāt. Noslēpums dziļš, likteņa šķirsts, Tevī liek atkal, atkal man grimt. Ābolā saldā, baudkārā grēkā, Kurā es varu no jauna dzimt. Mīļā, paliec, neaizej prom, Smiltīs celta nav mana pils. Altāris, kurā uzcēlu tevi, Cerot, ka mīlēt man tevi ļauts. /Egils Dambis/