Перейти к содержимому

BARIKĀDĒM 30 Ar Latvijas Min. Padomes priekšsēdētāju 91. gadā IVARU GODMANI sarunājas PĒTERIS APINIS

Pēteris Apinis

0:00 / 0:00

BARIKĀDĒM 30 Ar Latvijas Min. Padomes priekšsēdētāju 91. gadā IVARU GODMANI sarunājas PĒTERIS APINIS

1 468 просмотров · 5 лет назад
Pēteris Apinis
431 подписчик
1 468 просмотров · 5 лет назад
Fiziķis, Tautas Frontes viceprezidents IVARS GODMANIS 4. maijā balsojis par deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. 1990. gada 7. maijā I. Godmanis tika ievēlēts par pirmo Latvijas valdības vadītāju pēc neatkarības atjaunošanas, šo amatu viņš ieņēma līdz 1993. gada 3. augustam. I. Godmaņa valdībai bija jāvada valsti visgrūtākajā tās pastāvēšanas posmā kopš neatkarības atjaunošanas. Šajā laikā Latvija pārgāja no plānveida ekonomikas uz brīvo tirgu, ekonomika un finanšu sistēma sabruka, tika veikta pāreja uz citu valūtu un privatizācija, valstī atradās Krievijas armija. Vissmagākais brīdis Latvijas neatkarības atjaunošanas posmā bija 1991. gada janvāris, kad Padomju impērijas apoloģēti mēģināja vēstures ratu griezt atpakaļ. Latvijas tauta lēma cīnīties par neatkarību un cēla barikādes Saruna par to kā 13 reizes cēlās produktu cena, un kā notika cenu brīvlaišana Saruna par to – kāpēc Lietuvā bija viena šaušanas un slepkavošanas epizode 13. janvārī pie Televīzijas torņa, Latvijā bija barikādes, bet Igaunijā nebija nekā. Atmiņas par Godmaņa un Gorbunova vizīti janvārī pie Gorbačova, Jazova, Pugo un citiem tēliem Maskavā Atmiņas par to – kā tika organizētas barikādes, kā Lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēģeris organizēja smago lauksaimniecības tehniku, bet Satiksmes ministrs Jānis Janovskis – smago autotransportu Un tad – atmiņās par 20. janvāra notikumiem Par Godmaņa nomierinošo runu Panorāmai, kas bija ierakstīta 2 stundas pirms sākās šaušana Bastejkalnā Par to – kā OMONs ieņēma Iekšlietu ministriju. Kā pulcējās Latvijas miliči un bija gatavi kaujai Stāsts par pareizticīgo mācītāju Alekseju Zotovu, kurš telefoniski savienoja Godmani ar OMON priekšnieku Česlavu Mļiņņiku Saruna par to, ka Alfrēds Rubiks 20. janvārī sēdēja Politiskās izglītības namā un jutās ļoti apdraudēts Kāpēc tika pieņemts lēmums iespējami maz paļauties provokācijām Par tautas varonību un vēstures nonovēršamību