Jāņa ev. 17.Nodaļa

Mūsu tautas vēsturē ir kāds ļoti spēcīgs attēls, Baltijas ceļš. 1989. gada 23. augustā cilvēki iznāca uz ceļiem. No Viļņas caur Rīgu līdz Tallinai izveidojās gara cilvēku ķēde. Cilvēki stāvēja plecu pie pleca un sadevās rokās. Viņus vienoja nevis tas, ka viņi bija vienādi. Viņi bija dažādi cilvēki. Dažādas ģimenes, dažādi vecumi, dažādas dzīves pieredzes. Bet tajā dienā viņi saprata: Ir kaut kas svarīgāks par mūsu atšķirībām. Un tāpēc viņi sadeva rokas. Bet vai zini, kas mani šajā attēlā visvairāk uzrunā? Ja viens cilvēks būtu atlaidis roku, ķēde būtu pārtrūkusi. Jāņa 17. nodaļā Jēzus lūdz: „Lai visi ir viens.” Kāpēc Jēzus tieši pirms krusta runā par vienotību? Vai grūtības mūs satuvina vai tomēr sašķeļ? Kas notiek ar mūsu attiecībām, kad kļūst grūti? Un ko īsti nozīmē būt vienotiem kā Kristus draudzei? Varbūt vienotība ir tad, kad Kristus kļūst svarīgāks par mūsu atšķirībām, mūsu aizvainojumiem un mūsu vēlmi pierādīt savu taisnību. Baltijas ceļā cilvēki sadeva rokas. Viņi bija gatavi būt uz viena ceļa. Bet kā ir ar mums? Vai mēs turamies viens pie otra tad, kad pienāk grūtā stunda? Sludina: Raivis Deksnis Rakstu vieta: Jāņa evaņģēlijs 17.Nodaļa Vari sekot draudzes aktualitātēm: http://pbd.lv/ / pbdraudze / @priekulesdraudze Raivis Deksnis telf.nr: 22184733 Zāļu iela 12, Priekule LV-3434