Tavas saknes

Tavas saknes ir zeme un lapotne- debesis, Vieta zem saules, kur tauta zeļ, Tēvzemē savā, tās mežos un laukos, Par kuru sencis cīnījās sen. Gadsimtu verdzība nespēja salauzt Tautu, kam liktenī ir gara spīts. No Saules kaujas līdz Nāves salai Mūžības elpu tā atnes sev līdzi. Gadsimtiem, sviedros un asinīs slacīts, Liktenis bijis tai sūrs ir un grūts. Nocirstām saknēm, atvases dzenot, Tautas dvēsele zaļo un plaukst. Tavas saknes ir spēka zīmēs un rakstos, Pērkonī, Laimā un Zemes mātē, Trīs zvaigznēs debesīs un Māras krustā, Zem kura Dieva paraksts ir likts. Gadsimtiem uzkrātās dainas ir tevī, Senču asiņu nesalauzts spīts. Zem latvju saules, zemes un debesīm Ir tavas saknes un liktenis vīts.. /Egils Dambis/