"“Es priecājos jau no tēvu tēviem kurzemnieks būt...” Kurzeme un tās ...". Dr.philol. Māra Grudule

"“Es priecājos jau no tēvu tēviem kurzemnieks būt...”. Kurzeme un tās hercognams 18. gadsimta otrās puses latviešu tekstos". Priekšlasījums sniedz ieskatu Kurzemes-Zemgales hercogistes attēlojumā un hercognama locekļu pieminējumos apgaismības laikmeta latviešu tekstos, īpašu uzmanību pievēršot Gotharda Frīdriha Stendera (1714–1796) darbiem – “Augstas gudrības grāmatai” (1774) un Kurzemes-Zemgales hercogienei Dorotejai veltītajam dziesmu krājumam. G. F. Stendera t. s. Kurzemes teksti ne tikai liek pamatu tēvzemes attēlojumam latviešu literatūrā vispār, bet – vēl būtiskāk – pirmoreiz veido un stiprina lasītājos pilsonisko apziņu un piederību savai zemei un vienlaikus valstij. Savukārt G. F. Stendera sagatavoto krājumu “Ielīzes divpadesmit svētas dziesmas” (1789) iespējams uzskatīt, pirmkārt, par solodziesmas sākotni latviešu mūzikas vēsturē un, otrkārt, par grāmatu, kas ļauj izvirzīt hipotēzi, ka hercogiene Doroteja būtu varējusi dziedāt latviešu valodā.