KĀ ES EP7: cringe anglicismi, dzeja dzīvei un liekās anekdotes

Šoreiz ejam pa vieglo, it kā iepriekš būtu bijis smagais? Mani uztrauc mūsu valoda, anglicismu birums un mati ceļas stāvus, kad jaunieši runā - man ir pienācis vecums, jo no sirds "manā laikā tā nebija". Ar jauno paaudzi jāmācās kā runāt tā saprasties, tāpēc es ņemu grožus savās rokās un palīdzēšu arī jums noorientēties. Kultūras sūklī slavinu Viestura Kairiša režisēto "Pirmavotu" Dailes teātrī un solu balvas, kā arī dodu dažus padomus, kā un kad lasīt dzeju, ielūkojoties šī gada LALIGABAS nominantu sarakstā. Priešālasīšana arī draud klausoties šo epizodi. Noslēgumā pilnīgi lieki, tāpat kā jebkurā žurnālā - anekdotes, ko apguvu Threads, ierakstot, ka esmu no tiem, kas ne mūžam nevienu normālu anekdoti neatceras. Kur nu normālu - tā ka vienkārši nevienu! Lai normāla nedēļa jums! P.s. Ja Tu esi kaut cik normāls, Tu mani nepametīsi bez īkšķīša, sirsniņas vai normāla komentāra!