Dzīvei nav melnraksta | Kristīne Spirģe

"Es tik daudz raudāju par to visu, un tik daudz par to arī runāju. Tas vienmēr plēš sirdi. Kad tu sāc runāt, tu sāc domāt – būtu vīrs dzīvs, būtu tā, būtu citādi… Mēs visi, protams, sapņojam par skaistu ģimeni. Man tas tika atņemts jau pašā galā. Un, kad palieku viena, protams, es visu laiku sapņoju – kā būtu," rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Kristīne Spirģe. Pirms vairākiem gadiem Kristīnes dzīve sabruka vienā mirklī – viņas vīrs pēkšņi aizgāja mūžībā ar sirdstrieku. Kristīne palika viena ar trim bērniem – diviem dēliem un meitu, kurai diagnosticēja bērnu cerebrālo trieku. Pie vīra kapakmens Kristīne apsolīja, ka meita kādreiz staigās un pati spēs atnest ziedus uz kapiem. Un šis solījums ir piepildījies.