MAREKS ODUMIŅŠ. Par muguras lūzumu, gleznošanu ar muti, valsti, otro iespēju, Dievu, ikdienu.

Viņš nedzirdēja kā salūzt mugurkauls. Mirkli pirms tam viņš ielēca ūdenī. Bija jāmācas viss no jauna. Ēst, dzert, runāt un arī elpot. Ārsti atslēdza elpošanas aparātu un teica: Gribi dzīvot – elpo pats. Draugi atbira kā zirņi pākstīs. Fiziski viņš nav piecēlies, bet garīgi viņš ir piedzims no jauna. Viņš nečīkst, neprasa pabalstus un nejūtas pazemots. Arī, tad, kad jābrauc kravas liftā, lai nokļūtu otrajā stāvā. Draudzenei liek ciesties līdz pirmajai dejai un kāzu naktij. To viņš apsolījis ir dievam. Sešus gadus viņš ir piekalts ratiņkrēslam un viņš glezno bez rokām. Viņa darbi maksā tūkstošus. Viņam iedeva talantu un otro iespēju dzīvot. Rezervēts. Mareks Odumiņš #rezervets #mareksodumins #painter