Īpašumus pārdod, bet aina nepilnīga – cik labi Jēkabpils novads pārzina to, kas tam pieder?

824 nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumi nepilnu piecu gadu laikā – ar šādu rādītāju Jēkabpils novada pašvaldība ir trešajā vietā Latvijā, atpaliekot vien no Rīgas un Saldus novada. Kopš 2021. gada 1. jūlija pašvaldība īpašumus atsavinājusi par kopumā 7,44 miljoniem eiro. Pašvaldībai nevajadzīgo īpašumu pārdošana pati par sevi nav vērtējama negatīvi – norāda Valsts kontrolē. Taču revīzijā secināts, ka pašvaldībām pirms šādu lēmumu pieņemšanas būtu skaidri jāzina, kuri īpašumi nepieciešami funkciju nodrošināšanai, kuri varētu būt vajadzīgi nākotnē un no kuriem būtu lietderīgi atteikties. “Tas, ko mēs redzējām, – šāda klasiska pieeja un portfeļa sadalījums pašvaldībās, tostarp Jēkabpilī, nav pilnīgā apmērā,” norāda Valsts kontroles padomes loceklis, Piektā revīzijas departamenta direktors Oskars Erdmanis. “Revīzijā redzējām arī, ka pašvaldības īpašumus atsavina, atsavināšanas brīdī nepietiekami dokumentējot, cik stratēģiski pareizi tas ir ilgtermiņā.” Jēkabpils novadā nav veikta nekustamo īpašumu profilēšana. Dati par vietvarai nepieciešamajiem īpašumiem pieejami 60 – 90 procentu, bet par nevajadzīgajiem – 40 – 60 procentu apmērā. Arī tiesiskajā valdījumā esošie īpašumi detalizēti apzināti vien 40 – 60 procentu robežās, savukārt aktuāls tehniskā vai vizuālā stāvokļa novērtējums ir mazāk nekā 40 procentiem īpašumu. “Mūsu konstatējums par to, vai pašvaldība zina, kas tai pieder, vairāk ir par to, vai tiešām zinām, kāds ir šis īpašums pēc būtības, nevis tikai to, ka mums dokumentos ir šāds kadastra numurs,” skaidro Oskars Erdmanis. “Svarīgi ir tiešām zināt, piemēram, arī īpašuma noslodzi un tamlīdzīgu informāciju.” Jēkabpils novada pašvaldības īpašumā ir vairāk nekā 6,6 tūkstoši zemes vienību, vairāk nekā divi tūkstoši būvju, kā arī nepilni trīs tūkstoši dzīvokļu. Pašvaldībā uzsver – ir zināms, kādi īpašumi tai pieder, taču par daļu no tiem trūkst detalizētas informācijas, piemēram, par to stāvokli un izmantošanas iespējām. “Īpašumu apjoms ir nepilni 12 tūkstoši vienību. Tas nozīmē, ka kādam katra vienība ir jāizanalizē, jāapraksta un jāsafotografē,” norāda Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars. “Tas ir diezgan nopietns darbs. Nekustamo īpašumu nodaļa strādā ar dažādām datubāzēm, un mēs skatāmies, kā šo darbu optimizēt.” Lai pilnveidotu pārvaldības sistēmu, tuvākajā nākotnē plānots papildināt nekustamo īpašumu komandu ar amata vienību – datu analītiķis. “Nākamais solis ir šos īpašumus profilēt, saprast, kurus īpašumus mēs izmantosim, kuri būtu izmantojami nākotnē un kuri mums nav vajadzīgi un ir atsavināmi,” skaidro Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektors Klāvs Jirgens. “Liksim klāt ceturto portfeļa sadaļu – īpašumus, kas perspektīvā būtu nepieciešami pašvaldības funkciju pildīšanai. Tie pašlaik nav pašvaldības īpašumā, bet nākotnē būtu jāiegūst,” papildina Kārlis Stars. Valsts kontrolē arī uzsver, ka pašvaldības pārāk maz finanšu līdzekļus, kurus iegūst, atsavinot nekustamos īpašumus, iegulda atpakaļ īpašumu sakārtošanā. “Vidēji visās pašvaldībās tie ir aptuveni divi procenti no pārdošanas ieņēmumiem, kas tiek ieguldīti, piemēram, īpašuma tiesību sakārtošanā, uzmērīšanas darbos vai tamlīdzīgās lietās,” norāda Oskars Erdmanis. “Tas ir krietni par maz.” “Mēs šos līdzekļus ieguldām primāri attīstībā – ielu apgaismojuma izbūvē un ceļu infrastruktūras uzlabošanā,” skaidro Kārlis Stars. Tāpat daļa ieņēmumu tiek izmantota nekustamo īpašumu dokumentācijas sakārtošanai, kā arī dzīvokļu remontam un uzturēšanai. Pašvaldībā revīziju vērtē kā iespēju paskatīties uz līdzšinējo nekustamo īpašumu pārvaldību no malas – saprast, kas tiek darīts labi un kur vēl nepieciešami uzlabojumi.